LATGALIEŠU LITERATŪRAS VIETA LATVIEŠU LITERATŪRAS VĒSTURĒ – TRADĪCIJA UN PERSPEKTĪVAS
Notice bibliographique
Résumé
Lielākajā daļā dažādos laikposmos tapušos latviešu literatūras vēstures pētījumos – gan viena autora, gan autoru kolektīvu izstrādātajos – latgaliešu literatūrai pievērsts salīdzinoši maz vērības. 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākuma darbos tas lielākoties saistīts ar drukas aizliegumu izdevumiem latgaliešu valodā (izdevumiem, kurā lietots antīkvas, t. i., latīņu rakstu veids). Vēlākos periodos (gan brīvvalsts laikā, gan padomju okupācijas gados) – ar nepietiekamu informētību, dažkārt arī ar politiskas situācijas diktētu apzinātu ignoranci. Uzmanību koncentrējot uz 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma literārajiem procesiem, autoriem un nozīmīgiem darbiem un to aplūkojumu latviešu literatūras vēstures pētījumos, atklājas, ka vien nelielu ieskatu latgaliešu grāmatniecības un avīžniecības situācijā sniedz, piemēram, Teodors Zeiferts savā fundamentālajā pētījumā „Latviešu rakstniecības vēsture. 2. un 3. daļa“ (1923, 1925) vai Jānis Niedre darbā „Latviešu literatūra. 2. daļa“ (1953), īsas apceres iekļautas arī autoru kolektīva pētījuma sējumos, kas veikts Luda Bērziņa virsredakcijā, – „Latviešu literātūras vēsture“ (1935–1937). Turpretim vidusskolām domātajos latviešu literatūrvēstures darbos (Vilis Plūdons „Latvju literatūras vēsture vidus skolām. 1. un 2. daļa“ (1927, 1929), Roberts Klaustiņš „Latviešu rakstniecības vēsture“ (1907)) latgaliešu literatūra praktiski netiek pieminēta. Tai nepievēršas arī Andrejs Upīts darbā „Latviešu jaunākās rakstniecības vēsture. 1885–1910“ (1911). No tā var secināt, ka 20. gadsimta pirmajā pusē attieksme pret latgaliski rakstīto literatūru ir neviennozīmīga, konceptuāli to pilnā mērā neiekļaujot skatījumā uz latviešu literatūras attīstības procesiem. Padomju okupācijas gados tapušajā apjomīgajā „Latviešu literatūras vēsturē“ (1.–6. sēj., 1956–1963) iekļauti vairāku latgaliešu rakstnieku portretējumi, piemēram, Andriva Jūrdža (Andryvs Jūrdžs) un Pītera Miglinīka (2. sēj., 1963), tomēr tie nesniedz pietiekamu pārskatu par aplūkotā laikposma latgaliešu literatūras īpatnībām un attīstību. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tapušajos literatūras vēstures darbos uzmanību latgaliešu literatūrai neveltī nedz trīs sējumos izdotās „Latviešu literatūras vēstures“ veidotāji (zin. vad. Viktors Hausmanis, 1998–2001), nedz, piemēram, Guntis Berelis monogrāfiskajā pētījumā „Latviešu literatūras vēsture. No pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam“ (1999). Nerodot gana plašu iekļāvumu latviešu literatūras vēstures apcerējumos, dažādos laikposmos tomēr veikti atsevišķi pētījumi par latgaliešu literatūru – Janīnas Kursītes, Vitolda Valeiņa, Alberta Sprūdža, Miķeļa Bukša u. c. pētnieku darbi. Pētījumā tiek aktualizēts jautājums: vai un kādā veidā latgaliešu literatūru sastatīt un sinhronizēt ar latviešu literatūras vēstures posmiem, tendencēm, iekļaut vispārējā literatūras vēstures notikumu apskatā.
Récupéré en direct depuis OpenAlex et désinversé. Les résumés ne sont pas conservés dans cette base de données : les index inversés représentent 8,6 Go des 9,3 Go de texte de la base, et le serveur dispose de 13 Go libres.
Comment cette classification a été obtenuedéplier
Prédiction machine sur la base complète
Imitation des enseignantsNi prévalence calibrée, ni vérité terrain. Validation humaine à venir. Le volet Gemma est une étiquette directe du modèle pour chaque travail de la base, lue sur la notice réduite au titre. Le volet Codex est un classifieur appris des 10 348 étiquettes directes de Codex et calibré sur les taux pondérés de l'échantillon; les champs sans appui suffisant ne portent aucun appel Codex. Le mode candidate est l'union des deux volets; le consensus est leur intersection. Ces sorties portent le statut machine_predicted_unvalidated et ne sont pas des étiquettes humaines.
Scores du classifieur distillé par catégorie (deux têtes)
| Catégorie | Codex | Gemma |
|---|---|---|
| Métarecherche | 0,001 | 0,001 |
| Méta-épidémiologie (sens strict) | 0,000 | 0,000 |
| Méta-épidémiologie (sens large) | 0,000 | 0,000 |
| Bibliométrie | 0,001 | 0,002 |
| Études des sciences et des technologies | 0,005 | 0,003 |
| Communication savante | 0,006 | 0,002 |
| Science ouverte | 0,000 | 0,003 |
| Intégrité de la recherche | 0,001 | 0,002 |
| Charge utile insuffisante (le modèle a refusé de juger) | 0,027 | 0,005 |
Scores machine (provisoires)
Les deux têtes enseignantes du modèle étudiant, lues sur ce travail. Un score ordonne la base pour la relecture; il n'affirme jamais une catégorie, et le statut de validation accompagne chaque rangée tel quel.
Scores de référence d'un modèle non mature (critères de maturité non atteints, 7 itérations). Un score ordonne; il n'affirme jamais une catégorie.
score_only:v0-immature-baseline · tel quel depuis la passe de notation : score_only signifie que le nombre peut ordonner les travaux, et qu'aucune étiquette de catégorie n'en découleClassification
machine, non validéePrédiction automatique; un appel candidat d’une seule source (Gemma direct ou Codex distillé), pas un consensus.
Le détail, modèle par modèle et score par score, se trouve en fin de page sous « Comment cette classification a été obtenue ».