Eiropas Kopienu tiesas juridiskais aktīvisms darba tiesību jomā
Notice bibliographique
Résumé
EKT bieži ir pārmests par juridiskā aktīvisma (jeb pārmērīgas tiesību attīstīšanas) praktizēšanu, taču īpašu rezonansi un pārsvarā zviedru arodbiedrību neapmierinātībuizraisīja EKT spriedums Laval lietā. EKT saņēma kritiku, ka Laval spriedumā pamattiesības uz kolektīvo rīcību tā ir pakārtojusi EKL paredzētajai pakalpojumu sniegšanas pamatbrīvībai, kas esot apšaubāmi, jo ekonomiskajām pamatbrīvībām ir jāatbilst pamattiesībām, nevis otrādi. Līdzīgi Eiropas Arodbiedrību konfederācija uztvēra spriedumu lietā RŅffert.\nSavukārt bijušais Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Romāns Hercogs (Roman Herzog) pat ir uzsācis kampaņu „Stop the European Court of Justice” („Apturiet Eiropas Kopienu tiesu” – latv.), apgalvojot, ka EKT iejaucas dalībvalstu kompetencē, un tāpēc mudina ES dalībvalstu nacionālās tiesas apšaubīt EKT spriedumu tiesiskumu. Vienlaikus juridiskajā literatūrā EKT rīcība tiek attaisnota ar Eiropas Savienības Padomes un Parlamenta neizdarību vai nespēju vienoties par tiesību normu tekstu, kā rezultātā EKT nākas aizpildīt pārāk vispārīgajos tiesību aktos pieļautos robus. Tas liecina, ka jautājums par juridisko aktīvismu nav viennozīmīgs un ir pētījuma vērts.\nTā kā EKT par juridisko aktīvismu ir bieži kritizēta prejudiciālo nolēmumu lietās saistībā ar darba tiesībam (Laval, RŅffert, Mangold u.c.), autore nolēma savā maģistra darbā pētīt, vai EKT praktizē juridisko aktīvismu tieši darba tiesību jomā. Turklāt pastāv viedoklis, ka tieši sociālās tiesības visvairāk ir attīstījusi EKT (lietās, kas saistītas ar nodarbinātības jautājumiem), nevis ES likumdevējs. Šī pētījuma ietvaros ir neiespējami sistēmiski analizēt visas EKT lietas darba tiesību jomā, taču iespējams pārbaudīt, vai atsevišķu pētnieku bažas par pārmērīgu EKT aktīvismu spriedumos, kas izraisījuši rezonansi, ir pamatotas un kādas ir šo spriedumu pozitīvās un negatīvās sekas dalībvalstīs.\nDarba ieguldījums tiesību zinātnē ir, ka secinājumi par EKT „aktīvās” rīcības cēloņiem palīdzētu izskaidrot tiesas rīcību un, iespējams, mazinātu skepsi par to. Autore cer arī papildināt plašās diskusijas par EKT juridisko aktīvismu ar šī termina definīciju un analīzi, kas izskaidrotu aktīvisma, tiesību interpretācijas un tālākveidošanas metožu savstarpējo saistību, ņemot vērā, ka nekur darba rakstīšanā izmantotajā literatūrā nerada precīzu atbildi uz šiem jautājumiem. Vienlaikus darbs ir pirmais pētījums par EKT aktīvismu darba tiesībās latviešu valodā, jo līdz darba iesniegšanas dienai Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedrā (2009.gada 29.aprīlis) autorei nav kļuvušas zināmas šādi pētījumi vai publikācijas. \nMaģistra darba mērķi ir izveidot juridiskā aktīvisma definīciju kā atskaites punktu tā pētīšanai, kā arī noteikt juridiskā aktīvisma un tiesību interpretācijas un tālākveidošanas metožu savstarpējo saistību, kā arī izpētīt, vai EKT praktizē juridisko aktīvismu darba tiesību jomā. \nMaģistra darbā ir šādas nodaļas: (I) „Juridiskā aktīvisma jēdziens”, kurā autore sniedz juridiskā aktīvisma skaidrojumu no tiesību teorijas viedokļa; (II) „EKT juridiskais aktīvisms” ar apakšnodaļām (1.) „Vispārīgs problēmas apskats”, (2.) „Cēloņi uzskatiem par EKT juridisko aktīvismu”, (3.) Viedokļi pret EKT juridisko aktīvismu, (4.) Argumenti, kas attaisno EKT juridisko aktīvismu, sniedzot kritisku dažādu viedokļu apskatu par šo fenomenu EKT praksē un analizējot to iemeslus; (III) „EKT juridiskais aktīvisms darba tiesību jomā un tā sekas” ar apakšnodaļām, kurās analizētas EKT lietas Defrenne II, Kalanke, Mangold, Laval, RŅffert un uzskatu par EKT aktīvismu šajās lietās pamatotība, EKT juridiskā aktīvisma darba tiesību jomā sekas un sniegti ierosinājumi situācijas pilnveidošanai. Visbeidzot pētījumā ietverts kopsavilkums, kurā autore uzsver galvenos secinājumus, darba anotācija angļu valodā, kā arī izmantotās literatūras un juridisko aktu saraksts.\nAutore secina, ka pieņemamākā juridiskā aktīvisma izpratne nozīmē tiesību tālākveidošanu ārpus likuma robežām, bet nep
Récupéré en direct depuis OpenAlex et désinversé. Les résumés ne sont pas conservés dans cette base de données : les index inversés représentent 8,6 Go des 9,3 Go de texte de la base, et le serveur dispose de 13 Go libres.
Comment cette classification a été obtenuedéplier
Prédiction machine sur la base complète
Imitation des enseignantsNi prévalence calibrée, ni vérité terrain. Validation humaine à venir. Le volet Gemma est une étiquette directe du modèle pour chaque travail de la base, lue sur la notice réduite au titre. Le volet Codex est un classifieur appris des 10 348 étiquettes directes de Codex et calibré sur les taux pondérés de l'échantillon; les champs sans appui suffisant ne portent aucun appel Codex. Le mode candidate est l'union des deux volets; le consensus est leur intersection. Ces sorties portent le statut machine_predicted_unvalidated et ne sont pas des étiquettes humaines.
Scores du classifieur distillé par catégorie (deux têtes)
| Catégorie | Codex | Gemma |
|---|---|---|
| Métarecherche | 0,001 | 0,002 |
| Méta-épidémiologie (sens strict) | 0,001 | 0,000 |
| Méta-épidémiologie (sens large) | 0,000 | 0,000 |
| Bibliométrie | 0,001 | 0,002 |
| Études des sciences et des technologies | 0,011 | 0,005 |
| Communication savante | 0,010 | 0,003 |
| Science ouverte | 0,001 | 0,006 |
| Intégrité de la recherche | 0,002 | 0,004 |
| Charge utile insuffisante (le modèle a refusé de juger) | 0,037 | 0,007 |
Scores machine (provisoires)
Les deux têtes enseignantes du modèle étudiant, lues sur ce travail. Un score ordonne la base pour la relecture; il n'affirme jamais une catégorie, et le statut de validation accompagne chaque rangée tel quel.
Scores de référence d'un modèle non mature (critères de maturité non atteints, 7 itérations). Un score ordonne; il n'affirme jamais une catégorie.
score_only:v0-immature-baseline · tel quel depuis la passe de notation : score_only signifie que le nombre peut ordonner les travaux, et qu'aucune étiquette de catégorie n'en découleClassification
machine, non validéePrédiction automatique; un appel candidat d’une seule source (Gemma direct ou Codex distillé), pas un consensus.
Le détail, modèle par modèle et score par score, se trouve en fin de page sous « Comment cette classification a été obtenue ».